Vārtājas pilskalns

56.48967, 21.38193

Pilskalns ir viens no lielākajiem Dienvidkurzemē, izveidots Vārtājas upes labajā krastā — ar vairākiem vaļņiem, grāvjiem un terasēm. Kalna plakanumā (apm. 5000m2) ir avots, bet virsotnē — kara laika ierakumu paliekas.

1963. gadā izdarīti arheoloģiskie izrakumi liecina par pilskalna un senpilsētas (500 m ap pilskalnu) apdzīvotību 5 — 13. gs. Te atrastas mītņu paliekas, keramikas fragmenti, krāšņu akmens pamati ar māla virsbūvi, koka mieti un bronzas sīklietas.

Pilskalns paceļas Vārtājas senlejas labajā krastā un ir kokiem apaudzis puduris. Nosaukums „Vārtāja” veidojies no senbaltu valodas, kurā varra nozīmē ūdens.

Pilskalns ar pili minēts Deitlepsa Anpekes „Rēniju Hronikas” (1853. g.) nodaļā par Durbes kauju (1260. g.).

Raksts — no Gaviezes senlietu krātuves, autore — A. Kāle

Senos pilskalnus ir ieteicams apmeklēt rudenī, vislabāk – pavasarī, kad kokiem ir nobirušas lapas (pilskalns labāk atsedzas skatam), kā arī piekļuve ir daudz ērtāka, jo pavasarī iešanai netraucēs garais zālājs. Aukstajā sezonā dabas objektus baudīt netraucēs kukaiņi – odi, dunduri.
Saudzēsim dabu un izturēsimies ar cieņu pret dzīvniekiem, augiem un kultūrvēsturiskajiem objektiem.