Kapsēdes Rudais akmens-bedrīšakmens

Bedrīšakmeņi uzskatāmi par senākajiem zināmajiem kulta akmeņiem. Apaļās iedobītes to virsmās ieveidotas izmantojot kādu citu nelielu akmeni pirms vairākiem tūkstošiem gadu. To patiesā nozīme vēl līdz mūsdienām nav noskaidrota, bet ir izvirzītas vairākas versijas par to, kāpēc senais cilvēks tās darinājis. Piemēram, atzīmējis cilvēka dzimšanu vai nāvi, veidojis zvaigžņu karti, veicis reliģiska rakstura rituālu, saimnieciskiem nolūkiem, tautas medicīnai un vēl citi pieņēmumi.

Kapsēdes Rudais akmens: bedrīšakmens-arheoloģiskas nozīmes akmens, dižakmens, 3,9 m garš, 2,8 m plats, līdz 2 m augsts, apkārtmērs 11,50 m, tilpums 11 m3.

Akmeņu pētniecības projekta ietvaros, Latvijas Petroglifu centra ekspedīcijā 2008.gada 5. aprīlī atklāts, ka līdz šim plaši pazīstamais dižakmens ir arī arheoloģijas piemineklis – līdz 2008.gadam nezināms bedrīšakmens. Akmens virspusē ir vismaz 7 bedrītes, kas ieveidotas, domājams, bronzas laikmetā, t.i. jau krietni pirms mūsu ēras. Akmens atrodas sākotnējā vietā.

Akmens virsmā atrodamas arī urbuma vietas, kas liecina, ka akmeni kaut kad nezināmos laikos bijis iecerēts sašķelt.