Grobiņas pilskalns (Skābarža kalns) un senpilsēta

Grobiņa

Domājams, ka šeit atradusies kuršu „Jūrpils”. Pilskalns apaudzis ar kokiem, te aug 23 skābarži. Kalns paceļas 5 m virs ūdenskrātuves līmeņa. Šeit atrastas 9.-11.gs. senlietas, taču pilskalns apdzīvots arī vēlāk. Pie pilskalna konstatēta apmēram 5-6 ha liela senpilsētas vieta.Mistiskā Seeburg („Jūrpils”) 854.gada aprakstā Svētā Anskara dzīve (Vita sancti Anscari) min Hamburgas–Brēmenes arhibīskaps Rimberts. Šajā sacerējumā viņš vēsta par zviedru karaļa Olava iekarojumiem Kursā un Apolē (tagadējā Lietuvas teritorijā), kur tāpat kā Grobiņā dzīvojuši baltu cilts kurši jeb kūri. Grobiņas pilskalns, kuru vietējie iedzīvotāji dēvē par Skābarža kalnu, minēts jau Atskaņu hronikā saistībā ar 1263.gada notikumiem, kad krustneši nodedzina kuršu pili. Tas atrodas Ālandes upes labajā krastā Grobiņas pilsētas vēsturiskā centra dienvidrietumu daļā – blakus Livonijas ordeņa laika pilsdrupām.No 1929.-1930.gadam B.Nermana vadībā veiktie arheoloģiskie izrakumi pilskalnā atklāj vismaz 1,2 m dziļu kultūrslāni. Savukārt 1996.gada J.Urtāna veiktie izrakumi norāda uz intensīvu kultūrslāni ~ 100 m garā joslā uz austrumiem un ziemeļiem no pilskalna. Laikā no 2010.-2011.gadam pilskalnā veikti ģeoloģiskie urbumi, kas atklāj vēl lielāku kultūrslāņa biezumu nekā minēts iepriekš – ne mazāk kā 2 m. Šāds kultūrslāņa biezums liecina par lielu apdzīvotību laikā no 5.gs. vidus līdz 13.gs.Ap Grobiņas pilskalnu (Skābarža kalnu) un Grobiņas viduslaiku pili ir izveidotas labiekārtotas pastaigu takas un skatu platformas, objektu apmeklētāji var doties nelielā pastaigā, izzinot vēsturiskās liecības un izbaudot Dzirnavu dīķa romantisko ainavu.

Grobiņas arheoloģiskais ansamblis sastāv no vairākiem viena laika arheoloģijas pieminekļiem: Grobiņas pilskalna (Skābarža kalna) un senpilsētas, Grobiņas viduslaiku pils ar bastioniem, Priediena senkapiem, Atkalnu senkapiem, Smukumu senkapiem un Porānu (Pūrānu) senkapiem, kas kompakti izvietoti Grobiņā un tās tuvākajā apkārtnē. Šie pieminekļi lielākoties datējami ar 7. - 9.gs. un ir saistāmi ar iespaidīgu skandināvu koloniju, kas kā Seeburg (Jūrpils) minēta arī 9.gs. rakstītajos avotos. Grobiņas arheoloģiskais ansamblis ir autentisks un ļoti labi saglabājies, galvenokārt, vikingu laika arheoloģisko vietu un struktūru kopums. Arheoloģiskajos izrakumos iegūtā materiāla bagātība un daudzveidīgums parāda, ka Grobiņa bija viena no sava laika nozīmīgākajām vikingu pasaules vietām Baltijas jūras austrumu daļā. Tāpēc Grobiņas arheoloģiskā ansambļa pieminekļi iekļauti transnacionālā seriālnominācijā "Vikingu laika vietas Ziemeļeiropā" UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam.