Smukumu senkapi

Smukumu jeb Rudzukalnu senkapi zināmi vismaz kopš 19.gs. beigām/20 gs. sākuma, kad sākta grants ieguve Grobiņas-Bārtas ceļa malā un nejauši atklāti kapi ar bronzas un dzelzs priekšmetiem. Tie atrodas ap ~ 1 km uz dienvidiem no Grobiņas uz Grobiņas-Bārtas ceļa. Pirmie oficiālie arheoloģiskie izrakumi veikti laikā no 1929.-1930.gadam B.Nermana vadībā.

Izrakumu laikā atklāti vairāk nekā 100 ziemeļnieku apbedījumi no 7. - 9.gs., turklāt atklātas arī ar apbedīšanu saistītu ritu pēdas: ieroču sabojāšana – šķēpus, zobenus un kaujas nažus „nonāvēja” – salauza gabalos vai salieca; šķēpa ietriekšana kapa bedres dibenā; rituālo trauku plēšana; ugunskura dedzināšana blakus apbedījumiem u.c. Īpaši interesanta ir akmeņu izmantošana rituālu vietās, kuru nozīme vēl aizvien nav saprasta.

Senkapi glabā arī tipiskas skandināviskas senlietas no 9.gs., piemēram, bronzas bruņurupuču saktu. Vēlāki izrakumi apstiprina, ka Smukumu senkapi vēl aizvien nav pilnībā izpētīti un, iespējams, to teritorija ir daudz plašāka nekā mēs apzināmies.

Grobiņas arheoloģiskais ansamblis sastāv no vairākiem viena laika arheoloģijas pieminekļiem: Grobiņas pilskalna (Skābarža kalna) un senpilsētas, Grobiņas viduslaiku pils ar bastioniem, Priediena senkapiem, Atkalnu senkapiem, Smukumu senkapiem un Porānu (Pūrānu) senkapiem, kas kompakti izvietoti Grobiņā un tās tuvākajā apkārtnē. Šie pieminekļi lielākoties datējami ar 7. - 9.gs. un ir saistāmi ar iespaidīgu skandināvu koloniju, kas kā Seeburg (Jūrpils) minēta arī 9.gs. rakstītajos avotos.

Grobiņas arheoloģiskais ansamblis ir autentisks un ļoti labi saglabājies, galvenokārt, vikingu laika arheoloģisko vietu un struktūru kopums. Arheoloģiskajos izrakumos iegūtā materiāla bagātība un daudzveidīgums parāda, ka Grobiņa bija viena no sava laika nozīmīgākajām vikingu pasaules vietām Baltijas jūras austrumu daļā. Tāpēc Grobiņas arheoloģiskā ansambļa pieminekļi iekļauti transnacionālā seriālnominācijā "Vikingu laika vietas Ziemeļeiropā" UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam.