Priediena senkapi
Priediena senkapi jeb Priediens ir lielākais kapulauks Grobiņas arheoloģiskajā ansamblī, kas ietver kuršu līdzeno kapulauku un skandināvu uzkalniņu kapulauku un apmetni. Tas atrodas Grobiņas austrumu nomalē. Spriežot pēc atkārtotu arheoloģisko izrakumu materiāliem un atsegto apbedījumu blīvuma, minētajā teritorijā varēja būt bijuši ap 2000 uzkalniņu, tomēr pēdējie minējumi vēsta, ka skaitli var reizināt ar 3!
Senkapos atrasta Baltijas jūras austrumu piekrastei unikāla akmens stēla, kas izgatavota no organogēna kaļķakmens. Šada stēla saistīta ar arhaisku skandināvu kultūras tradīciju, turklāt tā iekļaujas piemiņas akmeņu jeb bilžakmeņu lokā. Jāsaka, ka līdzīgas stēlas atrodamas vien Gotlandē, datējamas ar 6.-7.gs. Diemžēl senkapu teritorija izpostīta 19.gs. – būvējot mācītājmuižas kompleksu. 20.gs. otrā pusē uzbūvētas arī dzīvojamās ēkas, ierīkota lapsu ferma, zirgu staļļi un saimniecības ēkas. Lielas platības izmantotas arī kā sakņu un augļu dārzi.
Pašlaik daļā no senkapu teritorijas izveidoti ganību aploki, bet daļa palikusi neskarta.
Grobiņas arheoloģiskais ansamblis sastāv no vairākiem viena laika arheoloģijas pieminekļiem: Grobiņas pilskalna (Skābarža kalna) un senpilsētas, Grobiņas viduslaiku pils ar bastioniem, Priediena senkapiem, Atkalnu senkapiem, Smukumu senkapiem un Porānu (Pūrānu) senkapiem, kas kompakti izvietoti Grobiņā un tās tuvākajā apkārtnē. Šie pieminekļi lielākoties datējami ar 7. – 9.gs. un ir saistāmi ar iespaidīgu skandināvu koloniju, kas kā Seeburg („Jūrpils”) minēta arī 9.gs. rakstītajos avotos.
Grobiņas arheoloģiskais ansamblis ir autentisks un ļoti labi saglabājies, galvenokārt, vikingu laika arheoloģisko vietu un struktūru kopums. Arheoloģiskajos izrakumos iegūtā materiāla bagātība un daudzveidīgums parāda, ka Grobiņa bija viena no sava laika nozīmīgākajām vikingu pasaules vietām Baltijas jūras austrumu daļā. Tāpēc Grobiņas arheoloģiskā ansambļa pieminekļi iekļauti transnacionālā seriālnominācijā "Vikingu laika vietas Ziemeļeiropā" UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam.