Porānu (Pūrānu) senkapi

Porānu jeb Pūrānu senkapi atklāti 1929.gada B.Nermana veiktajos arheoloģiskajos izrakumos, kad uzskaitīti vairāk kā 50 kapu uzkalniņi. Diemžēl gandrīz visi apbedījumi bijuši vairāk vai mazāk izpostīti, tāpēc izdevies izpētīt 6, kuros konstatēti 7.-9.gs. skandināvu ugunskapi.

Vīriešu kapos atrastas bruņucepures, vienasmens zobena un vairoga detaļas, bronzas sprādze, pakavsakta ar atliektiem galiem, kaula ķemmju gabali, bezripas keramikas fragmenti, šķiļakmens u.c. Sieviešu kapos atrastas stikla krelles, bronzas važiņas, zivs galvas formas piekariņi, ķemmju fragmenti, bezripas trauku lauskas u.c. Ļoti rets un sens atradums ir divi apdegušas maizes gabali.

Porānu senkapi atrodas ~ 1,2 km uz ziemeļiem no Grobiņas pilsētas, Grobiņas-Porānu ceļa rietumu pusē. Uzkalniņi lokalizēti samērā nelielā mežiņā, kurā Otrā pasaules kara laikā izveidoti ierakumi.

Grobiņas arheoloģiskais ansamblis sastāv no vairākiem viena laika arheoloģijas pieminekļiem: Grobiņas pilskalna (Skābarža kalna) un senpilsētas, Grobiņas viduslaiku pils ar bastioniem, Priediena senkapiem, Atkalnu senkapiem, Smukumu senkapiem un Porānu (Pūrānu) senkapiem, kas kompakti izvietoti Grobiņā un tās tuvākajā apkārtnē. Šie pieminekļi lielākoties datējami ar 7. - 9.gs. un ir saistāmi ar iespaidīgu skandināvu koloniju, kas kā Seeburg (Jūrpils) minēta arī 9.gs. rakstītajos avotos.

Grobiņas arheoloģiskais ansamblis ir autentisks un ļoti labi saglabājies, galvenokārt, vikingu laika arheoloģisko vietu un struktūru kopums. Arheoloģiskajos izrakumos iegūtā materiāla bagātība un daudzveidīgums parāda, ka Grobiņa bija viena no sava laika nozīmīgākajām vikingu pasaules vietām Baltijas jūras austrumu daļā. Tāpēc Grobiņas arheoloģiskā ansambļa pieminekļi iekļauti transnacionālā seriālnominācijā "Vikingu laika vietas Ziemeļeiropā" UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam.