Grobiņas arheoloģiskais ansamblis

Pasaules mērogā unikāls, autentisks un ļoti labi saglabājies pirmsvikingu laika skandināvu ieceļotāju un vietējo iedzīvotāju – kuršu – arheoloģisko vietu un struktūru kopums. Grobiņa ir bijusi viena no tā laika skandināviem nozīmīgākajām vietām Baltijas jūras austrumu daļā, ko apliecina plašie kapulauki un arheoloģiskajos izrakumos iegūto vairāk nekā 2000 artefaktu daudzveidība, tostarp  6.-7.gs Gotlandei raksturīgā akmens stēla. Lielākā daļa atradumu un pētījumu saistāmi ar 7.-9.gs., kas apliecina, ka Grobiņa ir bijusi tā laika iespaidīga apmetne, tādēļ arī nereti Grobiņa tiek saistīta ar seno “Seeburg”, kas minēta Hamburgas-Brēmenes arhibīskapa 854.gada aprakstā Svētā Anskara dzīve (Vita sancti Anscari). Šajā sacerējumā viņš vēsta par zviedru karaļa Olava iekarojumiem Kursā un Apolē.

Grobiņas arheoloģisko ansambli veido:

Arheoloģija, pētījumi
Par skandināvu un kuršu kultūru tā laika mijiedarbību liecina savstarpējās ietekmes gan apbedīšanas tradīcijās, gan senlietu formās, kas konstatētas arheoloģiskajos izrakumos.

Pirmie vērienīgie arheoloģiskie izrakumi Grobiņā tika veikti 1929.-1930.g. zviedru arheologa Birgera Nermana vadībā. Kopš tā laika senkapi, senpilsētas teritorija un pilskalns ir pētīti atkārtoti, atklājot arvien jaunas liecības par šo teritoriju un tās iedzīvotājiem.

Arheoloģiskajos izrakumos atklātās liecības ir iespējams apskatīt Liepājas muzejā (Latvija), Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā (Latvija) un Sanktpēterburgas Arheoloģijas institūtā (Krievija).

Intensīvais Grobiņas arheoloģiskā ansambļa dzīvesvietu kultūrslānis un daudzveidīgais apbedījumu materiāls liecina par augstu Grobiņas arheoloģiskā ansambļa zinātniski pētniecisko potenciālu.

Kopš 2011.gada Grobiņas arheoloģiskais ansamblis ir UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā.

Vissenākā apdzīvotība
Grobiņas sākotnējā apdzīvotība saistāma jau ar akmens laikmetu, vēlāk, m.ē. 1. g.t. sākumā, Grobiņas pašreizējā teritorija kļūst par rietumbaltu cilts – kuršu – apdzīvotu vietu. Kurši bija prasmīgi amatnieki, tirgotāji un karotāji. Visspilgtākās liecības par kuršiem vēsta, ka tie bijuši vareni jūras braucēji un veikuši sirojumus Baltijas jūrā. Vēl tagad daudzās vietās Eiropā, gar Baltijas jūras piekrasti, sastopami vietvārdi un ielu nosaukumi, kuri saistās ar kuršiem.

Arī nosaukums Grobiņa – no kuršu valodas gruobs nozīmē skābardis/ skābāržu mežs.

Mūsdienās
Neskatoties uz plašajiem pētījumiem, kā arī karu un saimniecisko darbību dēļ veiktajiem postījumiem, senkapi ir vismaz daļēji saglabājušies un apskatāmi dabā. Īpaši uzskatāmi ir Priediena kapu uzkalniņi. 2019. gadā atklāta arī Ālandes upes parka dabas taka, kas savieno Grobiņas pilskalnu un Priediena senkapus.
Grobiņas pilskalns (Skābaržkalns), Priediena, Smukumu un Pūrānu senkapi ir brīvi pieejami apskatei.
Skābaržkalnā periodiski tiek organizēts dzīvās vēstures festivāls “Seeburg”, kur vari kļūt par laika ceļotāju un atgriezties senajā Grobiņā, kad šeit dzīvoja kurši un vikingi, un iepazīt seno amatu prasmes. Par festivāla norisi meklē info šīs mājaslapas sadaļā aktuāli un facebook Grobiņas tūrisms, Dienvidkurzeme Travel.