Grobiņas arheoloģiskais ansamblis nominēts UNESCO Pasaules mantojuma
Latvija UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam nominējusi Grobiņas arheoloģisko ansambli. 2020.gada 15.janvārī, nominācijas iesniegumu parakstīja kultūras ministrs Nauris Puntulis, klātesot Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) vadītājam Jurim Dambim, arheologam Jurim Urtānam, Grobiņas novada domes priekšsēdētājam Aivaram Priedolam, nominācijas pieteikuma redaktorei Ilzei Kārkliņai, aktīvā tūrisma centra “Kuršu Vikingu apmetne” vadītājam Raimondam Reinim, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretārei Baibai Moļņikai un Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietniekam kultūrpolitikas jautājumos Uldim Zariņam.
10 gadu ilgais darbs arheoloģiskā mantojuma vērtību apzināšanā un izcelšanā, kas apkopots nominācijas pieteikumā, tapis, sadarbojoties Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei, Grobiņas novada domei un vietējiem iedzīvotājiem (aktīvā tūrisma centra “Kuršu Vikingu apmetne” jaunieši un vēstures entuziasti) ar Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Latvijas Universitātes, Liepājas pašvaldības (Liepājas muzeja), Pašvaldību savienības un UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas atbalstu. Īpaša loma nominācijas pieteikuma tapšanā bija zinātniskās sadaļas ekspertiem – vēsturniekiem un arheologiem – Elīnai Guščikai, Ingrīdai Līgai Virsei, Jurim Urtānam, Egitai Lūsēnai, Jānim Asarim, Andrim Šnē.
Grobiņas arheoloģiskais ansamblis ir uzskatāms par atslēgu unikālai pasaules komunikācijas pieredzes maiņai. Grobiņa pirmsvikingu periodā – 7.-9.gs. – kļuva par agrāko un iespaidīgāko skandināvu aizjūras apmetni. Līdz ar to Grobiņas arheoloģiskais ansamblis ir unikāla, ļoti labi saglabājusies liecība par vikingu laikmeta skandināvu aizjūras aktivitāšu pirmsākumu.
Kultūras ministrs Nauris Puntulis: „Mēs esam liela notikuma priekšā – ir veikti visi nepieciešamie priekšdarbi, lai mūsu valsts oficiāli pieteiktu vēl vienu kultūrvēsturisku objektu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam. Tas ir daudzu gadu darbs, kurā tika iesaistīti vairāku jomu profesionāļi. Pieteikums un iespējamais pozitīvais rezultāts apliecina mūsu kultūras bagātību un daudzslāņainību, kā arī sekmēs lielāku interesi par Latviju starptautiskā mērogā. Ceru, ka gada laikā Latvija varēs lepoties jau ar trim objektiem Pasaules mantojuma sarakstā!”
NKMP vadītājs Juris Dambis uzsver: “Veiksmīga profesionāļu, pašvaldības un sabiedrības interešu grupu sadarbība radījusi jaunu vietas identitāti, kas virza pārdomātu un vietas vērtībās balstītu, kvalitatīvu Grobiņas attīstību.”
„Grobiņas arheoloģiskais ansamblis ir varens gan no vēsturiskā viedokļa, gan nākotnes vārdā – pilsētas, novada un pat visas valsts attīstībā. Šajos astoņos gados, kopš esam sākuši aktivitātes ar vikingu tēmu, tūrisma apjoms pieaudzis vairāk kā 15 %, bet būtiskais ir tas, ka mūsu iedzīvotājiem un jo īpaši jaunatnei ir pieaudzis izpratnes līmenis par pašu vēsturi, ar kuru varam lepoties arī starptautiskā mērogā,” uzskata Grobiņas novada domes priekšsēdētājs Aivars Priedols. „ Mums ir jārūpējas par to, kas mums ir, lai radītu to par ko sapņojam!”
Iesniegtās nominācijas Pasaules mantojuma sarakstam izvērtē padomdevējinstitūcija Starptautiskā ievērojamu vietu un pieminekļu padome (ICOMOS). Ņemot vērā ekspertu ieteikumus, lēmumus par vietu iekļaušanu Pasaules mantojuma sarakstā pieņem UNESCO Pasaules mantojuma komiteja.
UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā no Latvijas pašlaik iekļauti divi objekti – Rīgas vēsturiskais centrs (iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā 1997. gadā) un Strūves meridiāna loka divi punkti (iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā 2005. gadā).
Spied šeit: NOMINĀCIJAS PIETEIKUMS UNESCO PASAULES MANTOJUMA SARAKSTAM
Papildu informācija:
UNESCO Pasaules mantojuma saraksts ietver pasaules nozīmīgākās kultūras un dabas mantojuma vietas, kurām piemīt īpašas nozīmes universāla vērtība. Pašreiz Pasaules mantojuma sarakstā iekļautas 1121 vietas, kas atrodas 167 pasaules valstīs. Tās ataino cilvēka radošā gara meistardarbus, kā arī unikālas pasaules dabas vietas, kam piemīt īpaša estētika, bioloģiskā daudzveidība vai savdabīga mijiedarbe ar pasaules kultūru attīstību. No pasaules mantojuma vietām lielākā daļa – 869 – ir kultūras mantojuma vietas, piemēram, koka baznīcas Karpatu kalnos Slovākijā, Salamankas vecpilsēta Spānijā, Dambullas zelta templis Šrilankā u.c. Līdzās kultūras mantojumam Pasaules mantojuma sarakstā iekļautas 213 dabas mantojuma vietas, piemēram, Subantarktiskās salas Jaunzēlandē, Ilulissat ledus fjords Grenlandē, Dānijā, Laurisilvas meži Madeirā, Portugālē u.c., un 39 jaukta tipa mantojuma vietas, piemēram, Lapzemes apgabals Zviedrijā, Ibizas dabas daudzveidība un kultūra Spānijā, Río Abiseo nacionālais parks Peru u.c.