Priediena senkapi
Priediena senkapi jeb Priediens ir lielākais kapulauks (15,66 ha) Grobiņas arheoloģiskajā ansamblī, kas ietver kuršu līdzeno un skandināvu uzkalniņu kapulaukus. Pateicoties plašajiem un ilgstošajiem pētījumiem (arheoloģiskie izrakumi veikti 1839., 1895., 1929. – 1930., 1943., 1951., 1957., 1984. – 1988.gadā), var teikt, ka sākotnēji šeit varēja būt ap 2000 apbedījumu. Priediena senkapos atklātas gan ar kuršiem, gan ar skandināvu ieceļotājiem saistītas dzelzs laikmeta apbedīšanas tradīcijas, kā arī novērota kultūru savastarpējā ietekme – atklājot kuršu apbedījumos skandināviem raksturīgas senlietas, ornamentus vai otrādāk. Par to, ka kurši un skandināvi šeit Grobiņā līdzāspastāvējuši aptuveni 200 gadus jau vien liecina tas, ka ienākušie skandināvi savus apbedījumus veidojuši blakus jau izveidotajiem kuršu apbedījumiem.
Uzkalniņu apbedījumi
Pārējo Priediena senkapu teritoriju aizņem plašs 7. gs. vidus–9. gs. sākuma uzkalniņu kapulauks, kas saistāms ar ieceļotājiem no mūsdienu Viduszviedrijas reģiona.
Senkapos fiksēti ap 430 diametrā 3–15 m lieli un 0,1–1,4 m augsti kapu uzkalniņi, taču to sākotnējais skaits bijis ievērojami lielāks. Izpētīti aptuveni 110 kapu uzkalniņi. Katrs no tiem veidots vienam mirušajam, tikai atsevišķos gadījumos atklāti divi apbedījumi. Mirušie pārsvarā apbedīti sadedzināti, kremācijas paliekas – degušus kaulus, ogles un priekšmetus – ieliekot ovālās vai ieapaļās vidēji 0,5–1,75 m lielās un 0,1–0,8 m dziļās bedrēs, kurām pāri uzbērts smilšu uzkalniņš.
Līdzenie apbedījumi
Senkapu ziemeļaustrumu daļā izpētīti ap 30 līdzenie (kuršu apbedījumi). Apbedīšana tur notikusi ilgā laika posmā no 3. līdz 7./8.gs. un turpinājusies arī pēc 10.-13.gs. – pēc skandināvu kopienas pastāvēšanas beigām. Lielākoties atklāti 5.–7./8. gs. skeletapbedījumi, kur mirušie guldīti vidēji 2,5 x 1 m lielās un 0,3–0,8 m dziļās taisnstūrveida kapu bedrēs, līdzi dodot dažādus kuršiem raksturīgus ieročus (šķēpu galus), darbarīkus (cirvjus, izkaptis, nažus, galodas, vērpjamo vārpstu skriemeļus u. c.), rotas (dažādu formu rotadatas, dzintara un stikla krelles, spirālgredzenus u. c.), kā arī miniatūrus māla trauciņus. Pie apbedījumiem likti arī akmeņi, vietām veidojot rindas un puslokus.
Atklājumi
Ievērojamākais Priediena kapulaukā atrastais artefakts ir akmens stēla ar iegravētu ūdensputna atveidojumu. Šādas stēlas uzstādīja par godu mirušajiem un tās ir tipiskas 6.-7.gs. Gotlandei. Austrumbaltijā tas ir unikāls atradums. Ārpus Gotlandes tās atklātas ļoti reti un Grobiņas stēla ir agrākais ārpus Skandināvijas zināmais šāda veida objekts. Stēla apskatāma ekspozīcijā Liepājas muzejā, kā arī iespējams apskatīt 3D tiešsaistē.
Skatīt Grobiņas stēlu 3D
Mūsdienas
Senkapu teritorija izpostīta 19.gs. – būvējot mācītājmuižas kompleksu. 20.gs. otrā pusē uzbūvētas arī dzīvojamās ēkas, zirgu staļļi un saimniecības ēkas. Pašlaik daļā no senkapu teritorijas izveidoti ganību aploki, bet daļa palikusi neskarta.
Priediena senkapi ir Grobiņas arheoloģiskā ansambļa sastāvdaļa. Grobiņas arheoloģiskais ansamblis ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā.
Grobiņas arheoloģiskais ansamblis
