Pape

Pape ir ciems Latvijas un Kurzemes galējos dienvidrietumos, Rucavas pagastā starp Baltijas jūru un Papes ezeru pie Papes kanāla.

Sastāv no Papes Priediengala ziemeļos, Papes ciema vidusdaļā un Papes Ķoņu ciema dienvidos.

Pape pirmoreiz pieminēta 1253. gadā līgumā par Kursas sadalīšanu kā Papissen vāciski un Popissen latīniski. Papes iedzīvotāji bija piederīgi Rucavas draudzei un Papes (Papenhof) muižai.

Nodarbošanās: zvejniecība, zemkopība. 17.g.s. Kurzemes-Zemgales hercogistes laikā attīstījās saimnieciskā darbība: darvas tecināšana, laivu būve, lauksaimniecība. Pārmērīga mežu izmantošana veicināja ceļojošo kāpu veidošanos. 19.g.s. Papē top sabiedriski un saimnieciski nozīmīgas būves: Papes kanāla slūžas (1834.g., atjaunotas 1860.g. un 1998.g.), vējdzirnavas (1882.g, darbojas līdz 1936.g.), krogs, cariskās Krievijas robežapsardzes kordons (1853.g.), bāka (1890.g.), skola (1882.g.), osta (1936.g.), zivju pieņemšanas punkts (1936.g.). 20.g.s. trīsdesmitajos gados Papes ciems bija viens no lielākajiem Kurzemes piekrastes zvejniekciemiem (aptuveni 100 sētas, 60 burulaivas, 4 motorlaivas). Saimniecisko uzplaukumu pārtrauca 2. Pasaules karš un Latvijas okupācija. Pēc kara periodā PSRS vara Papē noteica slēgtās pierobežas zonu, izvietoja Padomju armijas raķešu bāzi un militārās aviācijas poligonu, zemi pārņēma kolhozs. Papes zvejniekciemi tika pakļautai iznīcībai. Kopš 2003.gada ciems atrodas Dabas parka „Pape'' teritorijā un ir bagāts ar unikālām dabas ekosistēmām un ainavām.

Mūsdienās Pape kļuvusi par tūristu un atpūtnieku iemīļotu vietu. Daļēji saglabājies tradicionālais zvejniekciema plānojums, dažas kultūrvēsturiskas celtnes - kultūras pieminekļi un industriālā mantojuma objekti.

2017.gadā Papes Ķoņu ciems tika iekļauts elektroniskajā Latvijas ainavu dārgumu krātuvē www.ainavudargumi.lv. Papes Ķoņu ciems ir unikāls vēsturisks zvejniekciems – viena no retajām pērlēm ne tikai Latvijas, bet visas Eiropas kontekstā. Tas vēl ir saglabājis tādas etnogrāfiskās un tautas celtniecības parādības, kas citur zudušas. Kopš 29.10.1998. daļa Papes Ķoņu ciema teritorijas noteikta par valsts nozīmes arhitektūras pieminekli “Papes Ķoņu zvejnieku ciems”, kas ietver teritoriju, kuras robežas iet gar “Ķaupiem”, “Klibajiem”, “Vītolniekiem”, “Jūrniekiem”, “Mikjāņiem, “Smēdniekiem”, “Gatveniekiem” un tā ietver sevī arī to starpā atrodošās saimniecības, apbūvi un komunikācijas. Šeit darbojas arī Latvijas etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle “Vītolnieki”. Šī sēta slēpj vislielāko seno darbarīku un saimniecības priekšmetu pūru.

Pastāvīgie iedzīvotāji 28 (2021)