Priekule
Priekule – mazpilsēta ar bagātu vēsturi un unikāliem apskates objektiem
Priekule ir gleznaina mazpilsēta Dienvidkurzemes novadā, Latvijas dienvidrietumos, kur satiekas septiņi lielceļi. Pilsētā dzīvo aptuveni 1832 iedzīvotāji (2022. gads), un tā lepojas ar savu vēsturi, kultūru un apkārtējās dabas daudzveidību.
Vēsture
Priekule pirmo reizi minēta 1483. gadā, kad zemi ieguva baronu Korfu dzimta. 1871. gads bija pagrieziena punkts pilsētas attīstībā – šeit tika izbūvēts dzelzceļš Liepāja–Viļņa, kas veicināja apdzīvotības pieaugumu un ekonomisko izaugsmi.
Pilsētas simbols ir Zviedru vārti, kas celti 17. gadsimta pirmajā pusē. Šis valsts nozīmes arhitektūras piemineklis savulaik kalpoja kā muižas aizsargvārti, un tos rotā iespaidīgi akmens sargzaldāti, kas vēsturiski bija arī krāsoti. Zviedru vārti ir attēloti Priekules ģerbonī, kas oficiāli apstiprināts 1938. gadā.
Pilsētas vēsturi papildina leģenda par Priekules Ikaru – drosmīgo kalēju Zviedri-Johansonu, kurš no baznīcas torņa mēģināja lidot ar paša izgatavotiem spārniem. Lai gan lidojums bija neveiksmīgs, tas palicis leģendās kā pirmā lidojuma mēģinājums Latvijā.
Otrā pasaules kara sekas
- pasaules karš gandrīz pilnībā iznīcināja Priekuli, taču pilsētas apkārtnē izveidojās lielākie Brāļu kapi Latvijā ar vairāk nekā 23 000 apbedījumiem, atgādinot par kara sekām un cilvēku zaudējumiem.
Priekules apkārtne
Priekules tuvumā var baudīt dabas skaistumu un piedalīties dažādās aktivitātēs:
- Dabas liegums “Ruņupes ieleja” – īpaši apmeklējams vizbulīšu ziedēšanas laikā, kur vērojama viena no straujākajām Latvijas upēm – Ruņa.
- Gramzdas mežaparks – piedāvā pastaigu takas ar mākslas objektiem, dabas kinozāli un lielformāta gleznām.
- Aizvīķu dabas parks – pārsteidz ar kokā veidotiem pasaku tēliem, savukārt Kalētu dabas parks “Priediens” piedāvā tematiskās takas un šķēršļu joslas.
- Virgas senlietu krātuve – vieta, kur iepazīt kuršu vēsturi un arheoloģiskās liecības.
Priekule ir arī ideāla vieta aktīvai atpūtai – šeit iespējams piedalīties izjādēs zirga pajūgā, apmeklēt radošas māla meistarklases, baudīt asus piedzīvojumus autotrasē vai doties laivošanas piedzīvojumā.
Priekules kultūras un vēsturiskā identitāte:
Priekules ģerbonis ir pilsētas oficiālais simbols. Uz sarkanā vairoga attēlots sudraba pilsētas mūris ar diviem torņiem un Zviedru vārtu arkām, atgādinot par pilsētas bagāto vēsturi un unikālo arhitektūru.
Administratīvā un ģeogrāfiskā piederība:
Priekule pilsētas tiesības ieguva 1928. gada 11. februārī, bet tās attīstība balstījās uz Priekules muižas un dzelzceļa ekonomisko nozīmi. Mūsdienās tā ir viena no piecām pilsētām Dienvidkurzemes novadā, piedāvājot gan vēsturiskus, gan dabas objektus ikvienam apmeklētājam.
Priekule – mazpilsēta ar lielu dvēseli, kur senatnes šarms savijas ar mūsdienu aktivitātēm!
Priekules pilsētas karogs ir taisnstūra audums pelēkā un sarkanā krāsā, kura kreisajā pusē uz divām baltām līnijām novietots Priekules pilsētas ģerbonis. Baltās līnijas simbolizē lielceļu, jo Priekule vēsturiski atrodas septiņu lielceļu krustcelēs.
Priekules leģenda par drosmīgo kalēju Zviedri-Johansonu, kurš mēģināja lidot ar paša izgatavotiem spārniem, iedvesmojusi arī māksliniekus. Latviešu komponists Uldis Marhilēvičs un dzejniece Māra Zālīte radījuši dziesmu “Mēs lidosim”, kas veltīta Priekules Ikaram. Šī dziesma ar poētisko vēstījumu par drosmi un vēlmi pārvarēt cilvēka iespēju robežas simbolizē ne tikai šo seno stāstu, bet arī neatlaidību un ticību sapņu piepildījumam. Dziesma atdzīvina leģendu, ļaujot to izdzīvot mūsdienu klausītājiem.