Virgas muiža

Virga, Virgas pagasts, Dienvidkurzemes novads

Virgas muiža ir tā vieta, kur dzirdīgai ausij savu stāstu stāsta gan zeme, gan muižas ēku sienas, gan koki muižas parkā, gan vecās dzirnavas un muižas dīķi. Virgas muižā dzirdīgai ausij savu stāstu stāsta pat zvirbuļi, pat avots, virs kura senie cilvēki uzbūvēja muižas kungu stalli. Virgas muižā Vārtājas upes ielejas malā ir īpaša enerģētika. Vēl šodien te var ja ne sadzirdēt, tad vismaz sajust seno kuršu soļus un Virgas muižas kungu baronu Noldu klātbūtni.
Greznās Virgas muižas ozolkoka durvis ir tās, kuras glabā gan veco baronu roku pieskārienu, gan baronu Noldu dzimtas stāstu. Tiesa gan, tas vēl joprojām minams, bet … Var gadīties, ka kādam muižas viesim izdodas vismaz daļu šo durvju mīklu uzminēt.
Bijušās kalpu mājas labi saglabājušās. Te dzīvoja arī muižas virtuves strādniece Marija un muižas kalpotāju darbu vadītājs Žanis. Šo to no muižas laikiem savām mazmeitām stāstīja, bet viņas pastāstīja mums – Virgas muižas tagadējiem iemītniekiem. Varētu pastāstīt arī jums – Virgas muižas viesiem.
Vecās muižas dzirnavas, pēc holandiešu parauga celtas. Pēdējo reizi rupja maluma miltus malušas 20. gs. 30. gados. Gana labi saglabājušās, lai būtu vērts apskatīt un vēl arī nofotografēt.
Šodien ēnainais Virgas muižas parks ne vienmēr bijis tāds. Kādreiz te augušas mazās dzeltenās meža tulpītes, arī rozes – daudz rožu. To Virgas muižā bijis ļoti daudz, un ne tikai te vien. Mazajā dīķītī parka malā baronese labprāt vizinājusies ar laivu. Parka rietumu malā pēdējo Virgas baronu apbedījuma vieta – lauku muižām neparasti iekārtota. Melnais marmors, pusloka formas sols ar skatu uz vienu septiņiem agrākās muižas dīķīšiem rada īpašu noskaņu, kura vēl šodien atgādina par robežu starp dažādiem laikiem un pasaulēm.
Un Zviedrijas karaļa Kārļa XII zābaks! Spilves pļavās kaujas laukā pazaudēts, mistiskā veidā Virgā 1701.gadā atradies! Jā, vēstures līkloči dažreiz met tādus līkumus, ka patiesību noskaidrot var tikai uz vietas – tur, kur visu var paši savām acīm apskatīt un rokām aptaustīt.
Tāpēc brauciet ciemos, paši visu apskatiet, aptaustiet un izbaudiet.