ZAĻAIS STARS Latvijas galējais rietumu punkts
Bernātos atrodas Latvijas Republikas galējais rietumu punkts “Zaļais stars”. 1998. gadā limbažnieks, tēlnieks, Vilnis Titāns izvietoja četros Latvijas vistālākajos ģeogrāfiskajos punktos simboliskas akmens zīmes. Katrai zīmei dots savs nosaukums.
Zaļā zibspuldze un zaļais stars ir optiskas meteoroloģiskas parādības, kas dažkārt īslaicīgi parādās ap saulrieta vai saullēkta brīdi. Ja apstākļi ir piemēroti, virs Saules diska augšējās malas īslaicīgi ir redzama izteikta zaļa vieta; zaļš izskats parasti ilgst ne vairāk kā divas sekundes.
Kā stāsta Latvijas Universitātes Astronomijas institūta pētnieks Ilgonis Vilks un zoologs Vilnis Skuja, tad, lai gan zaļo staru iespējams saskatīt arī tālumā aiz koku galotnēm, vislabāk to vērot pie jūras, kur ir līdzens horizonts.
Kas īsti ir zaļā līnija, kas apvij jūrā krītošo sauli? «Zemes atmosfēra lauž saules gaismu, darbojoties kā vāja prizma. Skolā daudzi ir piedalījušies eksperimentā, kura rezultātā rodas varavīksnes krāsas. Saules diska augšējā maliņa ir kā varavīksnes josla.
Ņemot vērā, ka saules disks ir spožs, mēs varavīksni nevaram redzēt līdz pēdējam brīdim,» stāsta Ilgonis Vilks.
Dabas parādība ir reta, jo, lai to ieraudzītu, vajadzīgs ļoti dzidrs gaiss, bet pārsvarā tas ir putekļains un virmo, stāsta astronoms. «Cītīgs saulrieta vērotājs, kurš katru vakaru iet pie jūras, zaļo staru vasarā var ieraudzīt kādas piecas reizes. Ja stars ir tikai dzeltenzaļš, to nepamana, jo ir jāzina, ko gribi ieraudzīt. «Nozīme ir gaisa un ūdens temperatūrai – labāks efekts ir, ja gaiss ir silts, ūdens auksts vai otrādi.
Vilks piemetina, ka ir ticējums: zaļais stars nes laimi. No kurienes radies ticējums, viņš nezina, bet labprāt tam tic.