Virgas muižas komplekss

Virgas muiža ir tā vieta, kur dzirdīgai ausij savu stāstu stāsta gan zeme, gan muižas ēku sienas, gan koki muižas parkā, gan vecās dzirnavas un muižas dīķi. Virgas muižā dzirdīgai ausij savu stāstu stāsta pat zvirbuļi, pat avots, virs kura senie cilvēki uzbūvēja muižas kungu stalli. Šai muižai Vārtājas upes ielejas malā ir īpaša enerģētika. Vēl šodien te var ja ne sadzirdēt, tad vismaz sajust seno kuršu soļus un Virgas muižas kungu baronu Noldu klātbūtni.

1575. gadā Gerhards fon Nolde (1524 – 1597) to ieguva savā īpašumā no Adama fon Butlara un pievienoja pārējiem 1560. gadā lēnī piešķirtajiem īpašumiem – Gramzda, Mazgramzda, Kalēti.

Greznās Virgas muižas ozolkoka durvis ir tās, kuras glabā gan veco baronu roku pieskārienu, gan baronu Noldu dzimtas stāstu. Tiesa gan, tas vēl joprojām minams, bet … Var gadīties, ka kādam muižas viesim izdodas vismaz daļu šo durvju mīklu uzminēt.

Vienā daļā no Virgas muižkungu ēkas redzami skaistie Wirgen ķieģeļi, kas iegūti netālajā ķieģeļceplī. Vietā, kur  dzeltenā vienstāvu ēka savienota ar augstāko baronu nama daļu, redzami Kalleten ķieģeļi (Kalētu ķieģeļceplī).

No 1935. gada līdz 2020. gadam agrākajā baronu mājā darbojās skola.

Virgas senlietu krātuve atrodas Virgas muižas telpās. Atjaunota, papildināta ar jauniem eksponātiem. Šeit var gūt priekšstatu gan par kuršiem Vārtājas upes krastā un Virgā, gan par Virgas muižu un baronu Noldu dzimtu, gan arī par kara un padomju kolhoza laikiem Virgā. Iespējams ne tikai apskatīt priekšmetus, bet arī paklausīties stāstus. Pastaiga pa Virgas muižu - informāciju papildinās ar izjūtām – ar seno laiku un cilvēku klātbūtnes sajūtu.

Kalpu māja un zirgu stallis Virgas muižas kompleksam

Virgas muižas kompleksa būtiska sastāvdaļa ir kalpu māja un zirgu stallis, kas datēti ar 1837.celtniecības gada skaitli. Ēka ir kapitāla būve divos stāvos, kuru raksturo tas, kas mūri ir 90 cm biezumā un tie mūrēti no lieliem laukakmeņiem. Nav saglabātu ziņu par to, cik tad kalpu šajā mājā dzīvojuši, bet saskaitītas 24 telpas, domājams, tur varējušas dzīvot 10-12 ģimenes, kas kalpojuši muižkungam Noldem.

Ēku visos laikos ir apdzīvojuši dažādi ļaudis. Pirmās Latvijas laikos tur dzīvojuši lauksaimnieki, pēckara gados kolhoznieki. Pagājušā gadsimta 60.gadu beigās ēka nedaudz pārbūvēta l stāvā bijusi liela zāle, kurā sākumā bijis veikals, bet vēlāk tajā darbojies Tautas nams, rīkotas balles. Otrajā ēkas pusē izremontētas telpas un tur gandrīz 30 gadus atradies vecmāšu – feldšeru punkts, kur par feldšeri strādājusi Daile Kuncīte, kuru kā labu mediķi virdzenieki vēl šodien piemin. No 80.gadu sākuma līdz 1988.g. pasts.

Zirgu stallis jau vairāk kā 100 gadus sen nav zirgu stallis. Tam cauri vienmēr tecējis strautiņš no avotiņa, kas atrodas tur vēl šodien. Ēkā no 2004.-2006.gadam tika audzētas austersēnes, ko audzēja kāda bioloģe,  kas bija sākusi dzīvot šeit. Šobrīd ēkai ir citi saimnieki un avotiņš nav atjaunots kopš 1996.g.

Virgas muižas parks

Šodien ēnainais Virgas muižas parks ne vienmēr bijis tāds. Kādreiz te augušas mazās dzeltenās meža tulpītes, arī rozes – daudz rožu. To Virgas muižā bijis ļoti daudz, un ne tikai te vien. Mazajā dīķītī parka malā baronese labprāt vizinājusies ar laivu. Parka rietumu malā atrodas lauku muižām neraksturīgi iekārtota pēdējo Virgas baronu apbedījuma vieta - melnais marmors, pusloka formas sols ar skatu uz vienu septiņiem agrākās muižas dīķīšiem rada īpašu noskaņu, kura vēl šodien atgādina par robežu starp dažādiem laikiem un pasaulēm.

Zviedrijas karaļa Kārļa XII zābaks

Ar zviedru karali Kārli XII saistās daudzi stāsti. Dažkārt tie mēdz būt nepatiesi, izdomāti un izpušķoti. Tomēr stāsts par to, ka zviedru karalis Spilves kaujā savu zābaku pazaudējis, bet tas vēlāk atradies Virgā, ir tīra patiesība!

  1701.  gadā Kārlis XII nolēmis ziemu pavadīt Virgas muižā. (Tā nebija nejaušība, jo Kristofers Ernsts fon Nolde, kas ap to laiku saimnieko Virgas muižā, bija pulka kvartīrmeistars – Zviedrijas armijas virsnieka militārā pakāpe). Tur atradusies visa zviedru armijas ģeneralitāte un arī militārā kanceleja. Vēstulē savai māsai, princesei Ulrikai Eleonorai, zviedru Kārlis XII rakstīja, ka laika apstākļi šeit esot ļoti nepatīkami un šim gadalaikam laikam pilnīgi neraksturīgi. Esot ļoti silts, kā pavasarī, bet riebīga migla, turklāt vējš, lietus, šķīdonis, ceļi izmirkuši…

Zviedrijas karaļa zābaks “glabājas” Virgas muižas parkā, kur iekārtota ērta atpūtas vieta gan vietējiem iedzīvotajiem, gan Virgas viesiem.

Virgas dzirnavu mūris

Vecās muižas dzirnavas, celtas pēc holandiešu parauga. Tās jau ilgāku laiku kļuvušas par Virgas simbolu, jo atrodas augstākā Virgas kalna galā. Dzirnavas pirmo reizi minētas 1892. gadā, bet pēdējo reizi darbojušās 1937. gadā. Drošības apsvērumu dēļ, mūri iespējams apskatīt tikai no ārpuses un vēlams no droša attāluma. Aicinām mūri neaiztikt un jebkādi citādi fiziski neietekmēt. Saudzēsim vēstures pieminekļus.

Virgas klēts – Virgas tradīciju nams

+371 28708860 (kultūras iestādes vadītāja)

Ēkā barons glabājis graudus un skābējis kāpostus. 1983. gadā klēts tika pārbūvēta par tradīciju namu, kas Virgas iedzīvotājiem kalpo par kultūras iestādi, kurā rīko kultūras pasākumus, svin godus un tradīcijas.