Asītes puses muižu vēsture
Asītes puse man vienmēr bijusi sveša. Reiz man jautāja, vai es kaut ko zinot par tās puses muižām, sapratu, ka pilnīgi neko. Pavisam nesen, rakstot par novada muižām, mani uzrunāja papētīt arī Asītes puses muižas. Lai nopietni pētītu un iedziļinātos ir vajadzīgs laiks, taču interese man nelika mieru, un es nolēmu mazliet papētīt, kaut ko arī uzrakstīt, līdzdalīt.
Ziņas par Asītes puses muižām ir skopas, informācijas avoti, kuros iepriekš gūtas kādas jaunas ziņas par muižām Kurzemē, klusē. Sazinājos ar sev zināmu muižu pazinēju un zinātāju, arī viņa krājumā nekā. Sarunas izskaņā liek man noprast, ka dažkārt šo saucot par “neiespējamo misiju”. Tomēr kaut ko izdodas uzzināt.
Lai sajustu vietu un iztēlē varētu vizualizēt lasīto, devos ceļā. Manam skatam pavērās brīnišķīgas dabas ainavas, pauguri un lejas. Vietām pamanāmi lielu koku puduri, ieskatoties rūpīgāk, var saskatīt pa kādai vecai ābelei, kas ir kā apstiprinājums senai mājvietai. Aleju aprises, milzīgi, kalti akmeņi un mūra sienas nodod bijušo muižu vietas. Nav vairs majestātisko ēku, tikai mūri un minējumi.
Vēstures avotos Asīte minēta jau 1253. gadā, kad tās zemes nevar savstarpēji sadalīt Livonijas ordenis un Kurzemes bīskapija. Asītes pusē izveidojās astoņas muižas ar vismaz tikpat pusmuižām. Priekules apkārtnes teritorijā atrodas 4 bijušo muižu vietas: Priekules – Asītes muiža (Preekuln-Assiten), Meženieku (Mescheneeken), Bagas- Asītes (Bagge-Assiten jeb Ficks -Assiten(Audari), Nodegu muiža(Nodaggen). (Asītes pagasts ticis vairākkārt izformēts 1949., 1960. un 1990. gadā. Šodien Asītes pagasts vairs nepastāv.) Turpinājumā par muižām Priekules apkārtnes teritorijā.
NODEGU MUIŽA – 847 ha
Jau 15. gadsimta vidū par muižas saimnieku minēts Haudrings. Muižai piederējusi Vārtājas (Wartajen) pusmuiža, kura sākotnēji bijusi kā galvenā muižkunga uzturēšanās vieta, bet vēlāk Nodegas. Interesanti, ka Haudringu dzimtā sākotnēji dominējuši tikai 2 vārdi Matiass un Martins. Šāda mode bijusi arī citās muižnieku dzimtās, apkopojot materiālu, brīžiem grūti saprast par kuru tad īsti runa, labi, ka ieviesta uzskaite – Martins I un Martins II. Vēlāk muižai vairāki saimnieki – fon Landsbergi, fon Mirbahi, fon Korfi. 1835. gadā muižu iegūst fon Šrēders, 1842. gadā jaunais īpašnieks paplašina muižu ar 5 kalpiem un 2 meža gabaliem.
Šrēderi muižu apdzīvo līdz 1901. gadam, 1905. gadā to nodedzina revolūcijas laikā un vairs neatjauno. Interesanti, ka pie muižas pastāvējusi flīžu un keramikas rūpnīca.
Oto fon Mirbahs (1776- 1855), viens no zināmākajiem muižniecības pārstāvjiem, Nodegu muižas īpašnieks. Studējis vēsturi, publicējies. Uzrakstījis sacerējumu par hercoga Jēkaba laika vēstulēm, kur apkopotas ziņas par hercoga dibinātajām manufaktūrām, Kurzemes kolonijām, tirdzniecības un kara floti. Mirbahs bijis Grobiņas apriņķa, Aizputes apriņķa un Jelagavas apriņķa maršals.
(apriņķa maršals – vēlēta amatpersona, zemes sapulces priekšsēdētājs, līdzdarbojas apriņķa skolu padomē, vietējā pašvaldības institūcijā u.c.)
MEŽENIEKU MUIŽA – 403 ha
15. gadsimtā kā īpašumu iegūst tie paši Haudringi, kuri pārvalda muižu 6 paaudzēs, līdz Karlam Haudringam laulībā dzimst tikai meitas. Viena no tām – Sofija Elizabete – noslēdz laulību ar Karlu fon Keizerlingu no Bakūzes muižas, un Meženieki nonāk Keizerlingu rokās. Vēlāk to nopērk fon Klaisti, tad fon Hāni. Kādā no paaudzēm Hāniem nav vīriešu kārtas pēcnācēji un muiža nonāk īpašnieka māsas dēla rokās. Izskatās, ka tas ir brīdis, kad muižu var mantot tikai dzimtas vecākais vīriešu kārtas pārstāvis, un uz to brīdi tas ir Karls fon Bistrams. Viņa dēls, Ādolfs fon Bistrams, 1905. gadā tiek noslepkavots, īpašumu pārņem māsa un to pārdod. Par jaunajiem saimniekiem kļūst Nodegu Šrēderi, saņemdami muižu ar kredītsaistībām, taču skaidrā naudā samaksājuši vien 400 rubļus. 1920. gadā muiža atsavināta.
BAGGES – ASĪTE, FIRKSU – ASĪTE VAI AUDARU MUIŽA? – 568 ha
Pētot vairākus ierakstus vācu mēlē, saprotu, ka katram īpašniekam nācis līdz savs nosaukums. Kā pirmais no īpašniekiem minēts jau zināmais Haudrings, pēc kura uzvārda tad arī cēlies nosaukums Audari (Haudring). Tā dēvēta muiža un arī muižkunga celtā baznīca – Audaru baznīca, kura celta 1709. gadā.
Kur vakarvējš ap veco torni vijas
Un liepām lapas nodreb ēnu mijā,
Es pakāpjos un logā ieskatījos,
Un savu bērnību tur ieraudzīju…
Tā tēlaini raksta Andrejs Kurcijs dzejolī “Audara baznīca”. Baznīca cietusi Otrā pasaules kara laikā un nav atjaunota.
Savukārt vēlāk muiža pāriet baronu Bagge af Boo īpašumā, un tiek saukta par Bagges Asīti.
Bagges af Boo bija norvēģu izcelsmes bruņniecības dzimta, kuras viens no pārstāvjiem nopirka īpašumus Kurzemē.
Bagges af Boo bija īpašnieki arī netālajā Dinsdurbes muižā.
Tāds pats stāsts arī par Firksiem, jauni īpašnieki, jauns nosaukums – Firksu Asīte.
Bages – Asītes drupas.
Bages – Asītes muižas šķūnis.
PRIEKULES ASĪTES MUIŽA -542 ha
Pavisam maz informācijas ir par Priekules-Asītes muižu. Esmu atradusi dažādu dzimtu īpašniekus- Ašbergi-Ketleri, Korfi, Šrēderi, kuri minēti kā muižas īpašnieki dažādās “sausās” muižu uzskaitēs. Bet interesants man likās pavisam kāds cits uzvārds- Kniazēvičs Johans Kazimirs, kurš parādās kā Asītes zemju īpašnieks un 1752.gadā bijis maršala vietnieks Piltenes landtāgā. Viņam piederējušas arī Usaiķu un Mazizriedes muižas.
NOSLĒGUMĀ
Apkopojot informāciju par Asītes puses muižām, jautājumu daudz. Varbūt kādreiz taps kāds lielāks pētnieciskais materiāls, jo šajā pusē muižu daudz, bet zināms tik maz. Ir jārok dziļāk, lai izzinātu muižas laiku dzīvi Asītē. Vai tas izdosies, varam tikai minēt. Asīte ir piedzīvojusi ziedu laikus, kara postu un aizmirstību, bet tā joprojām glabā tik daudz senas vēstures liecības – pilskalnu, senvietas, senkapus, muižu vietas u.c. Neaprakstāmi ir dabas skati. Ja arī Tev tas liekas interesanti, dodies ceļā!
- Rakstā izmantoti interneta resursi, Grobiņas un Krotes bibliotēkas materiāls un personīgais materiālu krājums.
- Foto – interneta resursi un personīgais arhīvs
Ieva ŠTEINBERGA