Gramzdas pagasta vēsture

Latvijas DR atrodas apdzīvota vieta GRAMZDA. Gramzdas bagātības ir meži, upes un grants atradnes, no kurienes arī cēlies Gramzdas nosaukums.

   Upe Ruņa ir bagāta ar zivīm - lašiem, forelēm, nēģiem, vēžiem u.c. Pie Ruņas atradās arī pirmās baltu apmetņu vietas, jo šeit ir atrasti darba rīki - akmens cirvji, kuri glabājas Gramzdas Senlietu krātuvē.

 

Bet Birstalas upes grava norāda, ka tā senatnē bija kuģojama, pa to ieradās gan tirgotāji, gan sirotāji. ”Upīšu” senkapos ,kas atrodas upes krastā ir uzieti ieroči, darba rīki, rotas lietas, kas bija gan baltu, gan vikingu amatnieku darinājumi, šos priekšmetus var apskatīt Liepājas vēstures muzejā. Bet nostāstu par Birstalas Balto zirgu mums stāstīja Juris Šamats 20.gs. 60.gados-mana māte, kad bija jauna meitene, māte lika viņai iet uz upi skalot veļu. Bija silta, dūmakaina diena. Ejot garām Gramzdas avotiņam, padzērās gardo ūdeni un devās pie upes. Skalojot veļu, meitene pacēla galvu un ieraudzīja baltu zirgu upē, tas kļuvis aizvien lielāks un lielāks. Meitene pārbijās un kliegdama skrēja uz mājām. Māte teica, tev tam zirgam bija jāiesit ar dvieli, tad tur nobirtu milzīgas bagātības. Zirgs parādoties ik pēc simts gadiem.

Pieaugot iedzīvotāju skaitam un turībai, bija jādomā kā aizsargāt savu zemi. Gramzdenieki sāka celt pilskalnus. Gramzdas pilskalns atradās pie Gramzdas kapiem. Šajā pilskalnā esot nogrimusi pils, no tās vietas, kur esot caurums, nāk ārā meitene ar zelta suku un ķemmē matus, kurš meiteni noķers, tas tiks bagāts. Bet meitene ātri iemūk caurumā. (Latviešu vēsturiskās teikas).

  13.gs.jeb 1253.gadā pirmo reizi minēts Gramzdas vārds, jo Latvijas teritoriju iekaroja vācu krustneši un Gramzda tika  pievienoti Livonijas ordenim, tagad mūsu zemē saimniekoja 700 gadus vācu baroni. Iedzīvotājiem bija jāklausa jaunie kungi, jāpieņem viņu valoda un arī ticība Gramzdā draudze tika nodibināta 1567.gadā,tajā ietilpa Aizvīķu, Gramzdas, Kalētu un Purmsātu pagastu iedzīvotāji. Tā kā Gramzda atradās vidū starp šiem pagastiem, tad nolēma, ka Gramzdā jāceļ Dievnams.

   1560. gadā Livonijas ordeņa mestrs Gothards Ketlers dod atļauju savam padomniekam Dižgramzdas muižas baronam Noldem celt baznīcu. 1567. gadā jaunā koka baznīca tika atklāta tagadējās baznīcas vietā. Baznīca tika vairākas reizes pārbūvēta.1941. gada 1. jūlijā baznīca tika nodedzināta sākoties karam, bet aktīvi sadrbojoties 4 pagasta iedzīvotājiem, baznīca novembrī tika jau atjaunota. Taču 2. pasaules kara beigās, 1944. gada ziemā baznīca atkal tika nograuta. Tikai 1991. gada 31. martā atjaunoja Gramzdas draudzi, kuras darbībai tika atvēlēta Līvānu mājiņa. 2000.gadā radās ideja par baznīcas atjaunošanu. Šo ideju īstenoja Gramzdas baznīcas priekšnieks Vacslovs Kadaģis.2011. gada 20. augustā uzlika zvanu torni ar krustu. 2019. gada 13. septembrī tika atjaunots zvans, bet 2020. gada 26. septembrī Gramzdas baznīca tika iesvētīta.

   

Gramzdas baznīcas  mācītājs HARALDS BIEZAIS (1909-1995) teologs un filozofijas doktors ,LZA goda loceklis, pētijis Latvijas folkloru un mitoloģiju, sarakstījis grāmatas ’’Gramzdas draudzes vēsture’’, ’’Saki tā, kā tas ir ’’Strādājis no 1932.-1941. gadam Gramzda draudzē.

1710. gadā Ziemeļu kara laikā arī Kurzemē plosījās mēris, kas prasīja daudz upuru arī Gramzdā.

19.gs nāca ar Pirmo Atmodu, kad radās ilgas pēc izglītības, pēc  latviešu valodas. Gramzdas pirmais gaismas nesējs bija ERNESTS ŠENBERĢIS –kurš 1845.gadā atvēra ērģelnieku skolu Gramzdā, kuru vadīja 30 gadus, bija izcila personība Kurzemes skolotāju vidū kā rakstnieks un ērģelnieks.

  

1879. gadā Gramzdas centrā tika uzcelta Gramzdas Ministrijas skola, kurā varēja mācīties 120 skolnieki. Šajā skolā par skolas pārzini strādāja SUDRABU EDŽUS-(1888.-1905.)-izcils rakstnieks, publicists un revolucionārs.

1905. gada revolūcija atbalsojās pa visu KRIEVIJAS impēriju arī Gramzdu, tiek dedzinātas muižas-SMAIŽU, DĀMAS, notiek baznīcas demonstrācijas Gramzdā, mītiņi Smaižos, Aizvīķos. Aktīvistu vidū ir arī Sudrabu Edžus, kurš mītiņiem atvēl Gramzdas skolu.1906.gadā ierodas Gramzdā soda ekspedīcija un sāk izrēķināties ar nemierniekiem-nošauj 16 iedzīvotājus,nāves sods draud arī Sudrabu Edžum,bet skolniece Lukevica Anna iedod brāļa pasi,tā skolotājs izglābjas no soda,savu dzīvi pavada Krievijā.

   

Pirmais Pasaules karš, gan Brīvības cīņas liek iesaistīties gramzdeniekiem. Gramzdā ir ar Lāčplēša ordeni apbalvotie-GAROZA EDUARDS,SISENIS FRIDRIHS,BAUCIS VILJAMS,TIMBARS ZĀMUELS. Pēc kariem bija jāatjauno jaunā LATVIJAS VALSTS dibināta 1918. gada 18. novembrī.

Latvijas brīvvalsts laikā ātri uzplauka kultūra-dibināja korus, dramatiskie pulciņi iestudēja lugas, dibināja orķestrus, veidojās organizācijas-aizsargu, jaunatne iesaistījās mazpulku organizācijas(1929.gadā izveidojās),bija piensaimnieku biedrība u.c.

Ievērojamākie cilvēki šajā laikā Aizvīķos bija ĒVALDS RIMBENIEKS-dzimis Smaižos, mācījies Aizvīķu pamatskolā, dzīvi saistījis ar babtistu draudzi, mācījies Lodzas seminārā.1921.gadā iesaistījies izglītības sistēmā, bija Liepājas skolu valdes priekšsēdētājs, pilsētas domes loceklis.1934.gadā Latvijas finanšu  ministrs, bet no 1934.gada ir Liepājas pilsētas mērs. Apbalvots ar Trīs Zvaigžņu ordeni. Dāvinājis Smaižu kapsētai zvanu ar ierakstu(Manas Dzimtenes Smaižu kapsētai Evalds Rimbenieks 1937.g. TICĪBA CERĪBA MĪLESTĪBA).

Ārsts JĀNIS LIEPIŅŠ, kurš bija zināms netikai Gramzdā, bet arī Lietuvā, Liepājā u.c. Vinš bija vispusīgs ārsts gan kā terapeits, ķirurgs, ginekologs, stomatologs vienā personā. Gramzdenieki atceras, ka visas kaites izārstēja, bet skumst par to, ka ārsts traģiski aizgāja bojā - sadega divas reizes-1x 1941. gada jūlijā slēpjoties no apšaudes savā garāžā,2x aptiekas pagrabā zārkā, ēka aizdegās.

Kara šausmas pārņem pasauli ir sācies Krievijas –Vācijas karš, atbalss nonāk arī Gramzdā. Vācu armija tuvojas Gramzdai no Skuodas un iet uz Priekuli. Gramzdas mežos slēpjas Sarkanās armijas karavīri, kuri uzsāk apšaudi vācu armijai pie Gramzdas baznīcas. Vācieši par šo pretdarbību soda gramzdeniekus, nodedzina visu Gramzdas centru-baznīcu, skolu, veikalus, aptiekas, krogu.

   1944. g. 2. pasaules kara beigu posms nežēlīgi skar Kurzemi, kurzemes katla teritorijā prasīja daudzu  cilvēku dzīvības. Sagrauj atjaunoto Gramzdas baznīcu.

     Latvijā sākās padomju okupācija ilgst 50 gadus. Gramzdā vardarbīgi tiek dibināti kolhozi-1.maijs,Zelta Druva, Zelta Vārpa, Padomju Rīts, Sarkanais Partizānis, bet 1961. gadā apvienojoties nodibina Gramzdas kolhozu.

     Turīgākie iedzīvotāji 1949. gadā tika deportēti uz Sibīriju. No Gramzdas deportēja 41. cilvēku, bet no Aizvīķiem 68.cilvēkus.

     Padomju periodā notika Gramzdas centra atjaunošana. Sāka atjaunot Gramzdas pamatskolu-1961.gadā tā tika atjaunota uz vecās skolas pamatiem,1971.gadā uzcēla piebūvi-skolas internātam, ievilka centrālo apkuri, izbūvēja sporta laukumu. Uzcēla klubu, pagasts ēku. Padomju arhitektūras stilā sāka celt daudzdzīvokļu ēkas, likvidēja viensētas ,iedzīvotājus sadzina centros. Bija jauna ēdnīca, savs bērnudārzs. Uzcēla 15 Līvānu mājas. Laukos būvēja lielfermas-‘’Alejas’’ 400 govīm u.c.

Sākoties 3 Atmodai viss juka un bruka. 20. gs. 90. gadi bija paši grūtākie. Dibinās Tautes fronte-priekšsēdētājs bija Raimonds Ķervis, tika centrā pacelts LV Karogs. Paveikti arī daudz labu darbu, lai mūsu Gramzda kļūtu skaistāka. Iekārtots laukums ‘’Vārti uz Latviju’’, atjaunota Gramzdas baznīca, izveidots Gramzdas meža parks, apskates objekti ir Aizvīķu parks, Smaižu baznīca u.c.