Dunikas pagasts
Dunikas pagasts ir viens
no Latvijas tālākajiem dienvidrietumu punktiem Lietuvas pierobežā. Pagastā
ietilpst Sikšņu, Dunikas, Šuķenes, Ječu, Liepienu, Slampstu un Sudargu ciemi.
Pagasts dibināts 1919. gadā, drīz pēc tam kad tika proklamēta neatkarīgā Latvijas valsts. Laiku gaitā dažādu teritoriālu reformu rezultātā, tas ir ietilpusi gan Grobiņa, gan Liepājas apriņķī. Daļa Dunikas pagasta teritorijas bijusi arī Priekules rajona sastāvā. No 2009. gada līdz 2021. gadam Dunikas pagasts bijis Rucavas novada sastāvā, bet šobrīd - Dienvidkurzemes novadā.
Pagasts ir bagāts ar dabas resursiem, savulaik teritorijā iegūta kūdra, liels apjoms kokmateriālu, un aktīvi vēl notiek grants ieguve. Teritorijā atrodas Tīrspurvs – sūnu jeb augstais purvs, kura vecumu biologi lēš ap 7000 gadu. Dunikas purvam cauri stiepjas “Latvijas valsts mežu” veidota laipu taka ar vairākām atpūtas vietām. Purva dienvidu pusē aug Luknes skābaržu audze. Latvijā šī ir vienīgā vieta, kur 11 ha platībā parastais skābardis aug tīraudzē. Luknē šī suga sasniedz savas izplatības galējo ziemeļrietumu robežu.
Dunikas pagastā ir dzimuši, dzīvojuši vai savas dzimtas saknes raduši daudzi talantīgi, Latvijā un pat pasaulē pazīstami cilvēki. Kā pirmā šeit minama Latvijas valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Šo cilvēku vidū ir daudz radošu personību – muzikologs Miervaldis Ziemelis, komponists Agris Engelmanis, mūziķis Renārs Juzups, literēte Astra Rancāne, tēlnieks Ģirts Burvis un restaurators Kaspars Burvis u.c.
Sikšņu ciemā, kas ir Dunikas pagasta centrs, aug Latvijas simtgades ozols. Tas iestādīts 2017. gadā, par godu Latvijas simtgadei, akcijas "Apskauj Latviju" ietvaros. Blakus izvietots tēlniecības darbs, kas vēsta par Dunikas pagasta tradīcijām un vēsturi. Tajā atainots melnais stārķis, kas simboliski ir lidojumā no pagātnes uz nākotni un saistīts ar šīs apdzīvotās vietas pieminēšanu vēstures liecībās 1253. gadā.
Kopējā pagasta platība: 210,4 km2
Iedzīvotāju skaits: 560 (2022)